Autorizācija

Diskusija ar EP deputāti M.Lauristin par Eiropas Datu reformu

EP ziņotāja M. Lauristina mudina virzīt uz priekšu Eiropas datu reformu, ES Padome sola pozīciju jūnijā

04/03/2015

Lai gan panākt vienotu Eiropas Datu aizsardzības reformas „rāmi” ir liels izaicinājums, šī likumu „paka” ir operatīvi jāvirza uz priekšu, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja rīkotajā diskusijā ar Latvijas interešu grupu pārstāvjiem teica EP deputāte Marju Lauristina (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/ Igaunija). Viņa ir viena no ES datu reformas ziņotājiem  - atbildīgajiem par tās virzību caur ES „koridoriem”. ES Padome norāda, ka optimistiskā gadījumā kopīgs dalībvalstu viedoklis par Datu reformu varētu būt gaidāms jūnijā.

M. Lauristina uzskata, ka Datu reformas centrā ir cilvēks ar savām tiesībām. Daudzi mazuļi jau trīs gadu vecumā lieto saziņas ierīces, izplatot pa visu pasauli savus datus, tāpat būtu jāveicina veco ļaužu izpratne par datu aizsardzību. Lai gan Datu reforma nevar atrisināt visu problēmu kopumu, tā, viņasprāt, veidos paradumu kultūru, jo „uz informācijas šosejas” visur nevar būt „policisti”. EP ziņotāja uzsver, ka pašlaik datu aizsardzība vairs neskar tikai privātpersonu un kompāniju intereses, bet tas ir arī nacionālās drošības jautājums.
Digitālā tēma ir viena no Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts prioritātēm – atgādināja Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka. Pēc viņas teiktā - var cerēt, ka Datu reformas ledus ir izkustējies, tomēr vēl jārod kopēja vienošanās starp ES dalībvalstīm. Viņasprāt, Datu reforma nav „revolūcija, bet gan evolūcija”, jo Latvija ir starp valstīm, kur jau šajā jomā ir normas. Lielās kompānijas iegūs, mazām varbūt labāk patiktu savas valsts likumi.

Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa informēja, ka jau pašlaik uzraugi sāk testēt sadarbību ar citu valstu kolēģiem.  Viņa pieļauj, ka mazo valstu pilsoņi varētu būt mazāk aizsargāti, jo, piemēram, attiecīgajā valstī nav sava Google pārstāvniecība un nav iespēju sūdzēties par datu pārkāpumiem savā valodā.

Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča uzskata, ka Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, ir labākā situācijā, jo šeit jau ir datu aizsardzības speciālisti. Viņa neslēpj, ka datu aizsardzības speciālisti nav gatavi jaunajiem noteikumiem, jo gaidāmās pārmaiņas nav skaidras.

Latvijas Interneta asociācijas un Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas pārstāve Līga Batalauska informēja, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi atbalsta ES centienus harmonizēt datu aizsardzības normas, tomēr svarīgi raudzīties, lai netiktu radīts papildus administratīvais slogs.

Arī Latvijas Līzinga devēju asociācijas eksperte Liene Šulce Rēvele ir pārliecināta, ka ikviens vēlas, lai dati būtu drošībā, tomēr būtu jāuzmanās, lai reforma nebūtu pārāk strukturāla un limitēta no IT attīstības perspektīvas.

Banku nozare jau pašlaik ir ļoti spēcīgi regulēta, jo strādā ar ļoti jūtīgiem privātiem datiem – pārzina cilvēku naudu. Bankām arī jānodrošina informācija valsts iestādēm, lai palīdzētu cīņā ar terorisma un naudas atmazgāšanas draudiem, atgādināja Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls. Tāpēc jābūt balansam starp privātumu un sabiedrības interesēm: „Mēs kļūstam par kalpiem diviem trīs saimniekiem ar garu pātagu. Mums jānoskaidro nevis tas, kura pātaga ir garāka, bet gan tas, kā strādāt atbilstoši visiem nosacījumiem.”

Arī apdrošinātāju rīcībā ir ļoti daudzveidīgi dati – viņiem zināms, kam mājās ir dimanti, kādas slimības ir cilvēkiem, kura banka nodrošina automašīnas līzingu, stāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Tāpēc apdrošinātāji esot norūpējušies, ka Datu reforma ir pārāk „sociālistiska”: bankas un apdrošinātāji varētu nonākt situācijā, ka ir pārāk maz datu, ko analizēt, lai noteiktu apdrošināšanas cenu. Pēc viņa sniegtās informācijas, Latvijā jau pašlaik uzņēmumi, kas pārvalda lielu datu apjomu, paši apdrošinās pret datu zādzību.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa piekrīt, ka Datu reformas atslēgas vārds ir „vienkāršība”, un uzņēmējiem jābūt iespējai un vēlmei šos noteikumus ieviest dzīvē, lai nebūtu jānonāk tiesā. 

Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas valdes loceklis un OpusCapita pārstāvis Alvis Dimitris pievienojas cerībai, ka jaunie noteikumi būs vienkāršāki – tādi, kas saprotami arī tiem, kas nav speciālisti, turklāt reformai vajadzētu uzlabot industrijas imidžu kopumā.  Viņš atsaucās uz pērn veikto pētījumu, kas liecina, ka sabiedrība viszemāk vērtē telefonmārketingu, kā arī reklāmas vēstuļu un lapiņu sūtīšanu mājās, savukārt privāti adresētas vēstules vēl tiek sūtītas salīdzinoši retāk nekā „vecajās” Rietumvalstīs (Latvijā: mājsaimniecības saņem vidēji 1 – 1,5 vēstules mēnesī, kamēr citās valstīs 10 - 20 vēstules).

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Artūrs Balodis uzsvēra, ka, ejot pie ārsta, pacientiem jābūt drošiem par savu datu konfidencialitāti. Viņš stāstīja, ka pašlaik Latvijā teju katrai medicīnas iestādei ir sava datu bāze – vienota sistēma nodrošinātu efektīvāku kontroli; tāda jau ir ieviesta Igaunijā.
EP ziņotājas M. Lauristinas diskusiju ar interešu grupu pārstāvjiem „Eiropas Datu aizsardzības reforma – ledus kūst” rīkoja EP Informācijas birojs sadarbībā ar Datu valsts inspekciju. Šī ir viena apspriedēm, kas abu likumdevēju - EP un ES Padomes - sarunās palīdzēs veidot ES Datu reformas finālversiju.
EP Informācijas birojs regulāri rīko diskusijas ar interešu grupu pārstāvjiem par dažādām ES likumdošanas aktualitātēm.

Par ES Datu aizsardzības reformu:
EP deputāti 2014. gadā pieņēma noteikumus, lai stingrāk aizsargātu ES iedzīvotāju personas datus attiecībā uz to atklāšanu citām pasaules valstīm. Jaunie noteikumi sniegtu iedzīvotājiem vairāk iespēju ietekmēt to, kas notiek ar viņu datiem, vienlaikus arī atvieglojot uzņēmumu iespējas pārsūtīt datus ES robežās.
EP mērķis ir panākt vienošanos par datu reformu līdz 2015. gada beigām. 
Datu aizsardzības "paketi" veido divi likumi — vispārējā datu aizsardzības regula, kas attiecas uz personas datiem, ko apstrādā publiskas vai privātas struktūras visā ES, un direktīva par personas datu apstrādi nolūkā novērst, izmeklēt vai krimināli sodīt par noziegumiem. Abi likumi gaida ES Padomes viedokli.

Kontaktinformācija:
Marta Rībele, 
EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja
marta.ribele@europarl.europa.eu
tālr. 29296524