Autorizācija
0

Reklāma pozitīvi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku #AdsMatter

Šis ir pirmais Eiropas Savienības (turpmāk ES) mēroga ziņojums, kas atsevišķi skata reklāmas ekonomisko un sociālo ietekmi, īpaši izceļot ekonomisko izaugsmi ES, ko ietekmējusi reklāma.

“Deloitte” neatkarīgi veiktajā pētījumā “Reklāmas vērtība”, ko pasūtījusi Pasaules Reklāmdevēju federācija (World Federation of Advertisers) sadarbībā ar citiem industrijas partneriem, secināts, ka pastāv vairāki reklāmas nozares radīti labumi kopējā ekonomikā, darba tirgū un sabiedrībā.

Izmantojot ekonometrisko modelēšanas metodi, secināts, ka reklāma ES radījusi gandrīz 6 miljonus darbavietu un 4.6% no kopējā ES IKP.

Pētījumā identificētas trīs pamata jomas, kurās reklāmai ir bijusi tieša un netieša ietekme uz Eiropas iedzīvotāju un ekonomikas ieguvumiem.

Ekonomiskie ieguvumi: katrs reklāmā ieguldītais eiro pievieno septiņus eiro kopējam IKP. Tas nozīmē, ka 2014.gadā ES reklāmas nozare ar 92 miljardu eiro apjomu, deva ieguldījumu IKP 643 miljardu eiro apmērā, veidojot 4.6% no kopējā ES IKP.

Pētījumā atklāts, ka reklāmai ir būtiska ekonomiskā ietekme, jo tā veicina konkurenci, nodrošinot patērētāju ar informāciju par precēm un pakalpojumiem, kā arī plašāku to izvēli. Tas, savukārt, veicina inovācijas, motivējot uzņēmējus radīt diferencētu produktu un pakalpojumu klāstu, nodrošinot konkurenci ne tikai ES, bet arī globāli.

Darba tirgus ieguvumi: Reklāmas nozare ES nodrošina aptuveni sešus miljonus darbavietu, kas ir aptuveni 2.6% no visa nodarbināto skaita. Darba tirgus ieguvumus var izdalīt trīs daļās:

  • Pirmkārt, personas, kas nodarbinātas tieši reklāmas nozarē – reklāmas radīšanā. Tie ir 16% darbavietu no reklāmas nozares radītajām 5.8 miljoniem darbavietām. Skaits ir aptuvens, jo pētījumā netika iekļautas klientu uzņēmumos esošās darbavietas.
  • Otrkārt, darbavietas medijos un tiešsaistes uzņēmumos, kuri gūst ienākumus no reklāmas vietu pārdošanas – žurnālisti, mediju satura producenti, kā arī citi medijos strādājošie. Šo personu loku veido 10% no 5.8 miljoniem darbavietu. Šajos amatos raksturīga lielāka darba drošība un lielāks vidējais atalgojums, nekā pārējā ekonomikā ES kopumā.
  • Treškārt, tās ir darbavietas, kas radušās reklāmas aktivitāšu rezultātā. Darbavietas, kas saistītas ar pārdošanu un ar reklāmas nozari saistītajām jomām. Tās ir arī darbavietas, kas radušās reklāmas veicināta preču un pakalpojumu pieprasījuma rezultātā, veidojot 74% no 5.8 miljoniem darbavietu.

Sociālie ieguvumi: Reklāma pilnībā vai daļēji finansē mediju pakalpojumus, no kā labumu gūst gan indivīdi, gan sabiedrība kopumā. ES iedzīvotājiem ir pieejamas ziņas, izklaides un komunikācijas rīki un platformas par samazinātu maksu vai bez maksas. 2014. gadā reklāmā ieguldītie 92 miljardi eiro ir bijis tiešs finansējums dažāda veida saturam. Arī vides reklāma sniedz papildus labumu iedzīvotājiem, uzlabojot pilsētvidi, kamēr meklētājprogrammas palīdz samazināt informācijas meklēšanā patērēto laiku un izmaksas.

Bez reklāmas, finansējums visu veidu medijos būtu ierobežots. Tas novestu pie augstākas televīzijas abonēšanas maksas, avīžu un laikrakstu dažādības, skaita un neatkarības samazināšanās, bet radio stacijām nebūtu iespēja piedāvāt ziņas un izklaidi visas dienas garumā. Papildus tam, sporta un kultūras pasākumiem būtu jāmeklē cits finansējuma avots.

Tiešaistē reklāma lielākoties nodrošina pakalpojumu pieejamību Eiropā par niecīgu samaksu vai bez maksas. Piemēram, 70% no ES iedzīvotājiem regulāri lieto e-pastu un sociālos medijus, kuri ir pieejami plašā klāstā.

“Reklāma ir būtisks ekonomikas dzinējspēks, kas veicina konkurenci, inovācijas biznesā un sniedz sabiedrībai ievērojamu labumu, pilnībā vai daļēji finansējot mediju pakalpojumus – no ziņām līdz izklaidei. Politikas veidotājiem būtu jāņem vērā, ka reklāmas ierobežojumiem ir būtiskas ekonomiskās, sociālās un kulturālās sekas.” Teica Stīvens Lērke (Stephan Loerke), Pasaules Reklāmdevēju federācijas vadītājs.

Eiropas reklāmas industrija aicina neieviest jaunus reklāmas ierobežojumus, kamēr to kopējā ietekme, tajā skaitā, neparedzamās sekas, nav pilnībā izvērtētas. Pašlaik industriju satrauc Audiovizuālo mediju pakalpojumu un e-privātuma direktīvas radītie papildus ierobežojumi, kas varētu kaitēt Eiropas digitālajai ekonomikai, kas ierobežotu potenciālu rasties jauniem uzņēmējiem – vietējiem čempioniem un jaunām darba vietām.

“Reklāmai ir nozīme darba tirgū, inovācijās, kultūrā un izklaidē, tā veicina mediju dažādību, kas ir pamats demokrātiskai brīvībai. Reklāmas nozares sniegtie ieguvumi ir būtiski un skar pilnīgi visu sabiedrību,” saka Lērke (Loerke).

Iepazīties ar pētījumu var zemāk.

Pētījumu finansē Eiropas reklāmas nozares biedri:

Advertising Association UK (AA), Association des Agences-Conseils en Communication (AACC), Association of European Radios (AER), European Association of Communications Agencies (EACA), European Broadcasting Union (EBU), The Association of television and radio sales houses (EGTA), Internet Advertising Bureau EU (IAB EU), Mainostajat Finland, Organisation Werbungtreibende im Markenverband (OWM), Union des Annonceurs (UDA), Union des Entreprises de Conseil et Achat Media (UDECAM), The World Federation of Advertisers (WFA)

Pētījumu veic: Deloitte

Latvijas Reklāmas asociācija ir Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.   

Kontaktpersonas:

AdvertisingAssociation UK (AA) – Glen Christie

Association des Agences-Conseils en Communication (AACC) – Marie-Pierre Bordet

Association of European Radios (AER) – Vincent Sneed

European Association of Communications Agencies (EACA) – Dominic Lyle

European Broadcasting Union (EBU) – Claire Rainford

The Association of television and radio sales houses (EGTA) – Anne-Laure Dreyfus-Coutinho

Internet Advertising Bureau EU (IAB EU) - Townsend Feehan

Mainostajat Finland – Ritva Hanski-Pitkäkoski

Organisation Werbungtreibende im Markenverband (OWM) – Stephanie Beer

Union des Annonceurs (UDA) - Valérie Hackenheimer&Floriane Monnier

Union des Entreprises de Conseil et Achat Media (UDECAM) – Françoise Chambre

World Federation of Advertisers – Alastair Ray

Latvijas Reklāmas Asociācija –Baiba Liepiņa

Komentāri
(Publiskajā pusē e-pasts publicēts netiks)